𝐌𝐢𝐧𝐢𝐬𝐭𝐫𝐮 𝐬𝐢𝐦𝐮 𝐕𝐢𝐳𝐢𝐭𝐚 𝐊𝐨𝐫𝐭𝐞𝐳𝐢𝐚 𝐡𝐮𝐬𝐢 𝐄𝐦𝐛𝐚𝐢𝐱𝐚𝐝ó𝐫 𝐏𝐨𝐫𝐭𝐮𝐠𝐚𝐥 𝐢𝐡𝐚 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞
𝘋𝘪𝘭𝘪, 05 𝘋𝘦𝘻𝘦𝘮𝘣𝘳𝘶 2025
Ministru Komérsiu no Indústria Sr. Nino Pereira simu vizita kortezia husi Embaixadór Portugal iha Timor-Leste Sr. Duarte Falé Costa de Bué Alves, Vizita ne’e hanesan jestu boa vontade no reafirmasaun ba relasaun diplomátika amizade entre Timor-Leste no Portugál.
Iha sorumutu ne’e, Embaixadór Duarte Falé Costa de Bué Alves hato’o nia kumprimentus ba Ministru Nino Pereira no hato’o kompromisu kontínua Portugal nian hodi hametin relasaun bilaterál. Nia subliña importánsia husi kooperasaun iha área komérsiu, indústria, no investimentu, destaka Portugál nia prontidaun atu apoia Timor-Leste nia esforsu iha diversifikasaun ekonómika no dezenvolvimentu industriál.
Ministru Nino Pereira fó benvindu calorosamente ba Embaixadór, no rekoñese Portugál nia papél istóriku nu’udar parseiru besik ba Timor-Leste. Nia subliña dedikasaun Governu nian hodi reforsa relasaun sira ho nasaun luzófonu sira, liuliu Portugál, hodi avansa komérsiu, inovasaun industriál, no kapasitasaun espesialmente Timor-Leste nia adezeaun ba ASEAN. Ministru mós hato’o apresiasaun ba apoiu kontínua Portugál nian iha setór oioin no hein atu esplora inisiativa foun sira ne’ebé bele fó benefísiu ba nasaun rua ne’e.
Vizita kortezia ne’e fó oportunidade ba parte rua atu diskute dalan potensiál sira ba kolaborasaun nian, inklui investimentu, apoiu ba pozisaun ne’ebé signifikativu, defaktu hatudu katak merkadu portugés, interesante ba empreza sira iha Timor-Leste, nomos troka koñesimentu iha modernizasaun industriál. Tantu Ministru no Embaixadór reafirma sira nia kompromisu atu aprofunda kooperasaun no harii ponte ekonómiku no diplomátiku ne'ebé metin liu entre nasaun rua ne'e.
Enkontru ne’e reflete envolvimentu diplomátiku ne’ebé luan liu entre Timor-Leste no Portugál, hodi subliña valór sira ne’ebé fahe hanesan amizade, solidariedade, no respeitu ba malu. Destaka mós Governu nia esforsu sira ne’ebé hala’o hela atu hametin parseria internasionál sira no kria oportunidade ba kreximentu ekonómiku ne’ebé sustentável.









