Image-default

𝐃𝐍𝐈𝐌 𝐄𝐧𝐬𝐞𝐫𝐚 𝐅𝐨𝐫𝐦𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐃𝐢𝐯𝐞𝐫𝐬𝐢𝐟𝐢𝐤𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐊𝐨𝐫𝐞𝐬 𝐧𝐨 𝐒𝐨𝐫𝐮 𝐓𝐚𝐢𝐬 𝐢𝐡𝐚 𝐌𝐚𝐧𝐚𝐭𝐮𝐭𝐨

𝐃𝐍𝐈𝐌 𝐄𝐧𝐬𝐞𝐫𝐚 𝐅𝐨𝐫𝐦𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐃𝐢𝐯𝐞𝐫𝐬𝐢𝐟𝐢𝐤𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐊𝐨𝐫𝐞𝐬 𝐧𝐨 𝐒𝐨𝐫𝐮 𝐓𝐚𝐢𝐬 𝐢𝐡𝐚 𝐌𝐚𝐧𝐚𝐭𝐮𝐭𝐨

=================================================

𝐂𝐚𝐢𝐫𝐮𝐢/𝐋𝐚𝐥𝐞𝐢𝐚, 𝟏𝟕 𝐒𝐞𝐭𝐞𝐦𝐛𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟓 (𝐈𝐂𝐓-𝐌𝐂𝐈) —

Diresaun Nasional Indústria Manufatureira (DNIM), hanesan diresaun tékniku ne’ebé tutela iha Diresaun Jerál Indústria (DJI), Ministério Komérsiu no Indústria (MKI), hala’o formasaun tékniku diversifikasaun kores ba kabas no soru tais iha Suku Cairui, Postu Administrativu Laleia, Munisípiu Manatuto, hahú husi loron 8 to’o 17 Setembru 2025.

Formasaun refere hatutan prioridade governu liuhusi MKI ba dezenvolvimentu indústria, ho objetivu atu fó kontribuisaun ba diversifikasaun produtu tais no hasa’e ekonómia nasionál.

𝐅𝐨𝐤𝐮𝐬 𝐛𝐚 𝐃𝐢𝐯𝐞𝐫𝐬𝐢𝐟𝐢𝐤𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐏𝐫𝐨𝐝𝐮𝐭𝐮

Diretór Jerál Indústria, 𝐒𝐫. 𝐌𝐚𝐫𝐭𝐢𝐧𝐬 𝐌𝐚𝐠𝐧𝐨, hateten tais la’ós buat foun, maibé governu nia papel mak promóve kreatividade no diversifikasaun produtu hodi bele kompete iha merkadu.

“Tais hanesan identidade kultura Timor. UNESCO preserva ona tais hanesan patrimóniu imaterial, tanba sa ita lakoi promove? MKI sei kontinua buka forma inovativu hodi tais bele integra iha servisu, seremonia kultural, no mos hatais nasonál,” — hateten Sr. Magno.

𝐏𝐚𝐤𝐨𝐭𝐞 𝐚𝐭𝐢𝐯𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐧𝐞’𝐞 𝐢𝐧𝐤𝐥𝐮𝐢:

• formasaun tekniku tinjimentu kores ba kabas,

• formasaun tekniku pola vestuárius,

• inovasaun produtu tais hanesan vestuárius, pasta, karteira no produtos seluk.

Metodologia formasaun bele partilha 25% teoria no 75% prática, ho alvo prinsipál mak foinsa’e feto ho idade produtiva. Grupo Indústria HAD MOR husi Cairui mak sai grupu benefisiáriu.

𝐎𝐛𝐣𝐞𝐭𝐢𝐯𝐮 𝐏𝐫𝐨𝐠𝐫𝐚𝐦𝐚

Formasaun ne’e iha objetivu sira hanesan:

1. Fo konhesimentu kona-ba uza kor natural atu hadia kualidade tais;

2. Hasa’e kapasidade teknika alfaiate sira iha inovasaun no servisu di’ak;

3. Asegura konfiansa konsumidór sira;

4. Salvaguarda tais hanesan patrimóniu imaterial;

5. Promóve tais iha indústri kreativu;

6. Motiva foin-sa’e sira iha produtu kreativu;

7. Kria sistema cadeia de valor ba ekonómia;

8. Loke oportunidade negócio ba mikro-empresárius;

9. Halo koordenasaun ho MAF atu identifika ai-horis ekonomiku ba tinjimentu natural.

𝐀𝐠𝐫𝐚𝐝𝐞𝐜𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐊𝐨𝐦𝐮𝐧𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞

Xefi Suku Cairui, 𝐒𝐫. 𝐆𝐮𝐢𝐥𝐡𝐞𝐫𝐦𝐞 𝐌. 𝐗𝐢𝐦𝐞𝐧𝐞𝐬, hatudu kontentementu tanba programa formasaun bele enkoraja komunidade kreaivu liu-liu iha soru tais. Reprezentante Administrador Postu Laleia, 𝐒𝐫. 𝐂𝐞𝐫𝐢𝐥𝐢𝐨 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚, konsidera programa refere hanesan priviléjiu boot, tanba akontese dahuluk iha Cairui.

Xefi grupo 𝐇𝐀𝐃 𝐌𝐎𝐑 mos hateten, bainhira kabas sira antes hola deit iha loja, agora liu husi formasaun ne’e sira bele hadia kor natural kabas husi ai-horis ne’ebé eziste iha kintal rasik.

𝐄𝐧𝐬𝐞𝐫𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐎𝐟𝐢𝐬𝐢𝐚́𝐥

Seremonia enseramentu ne’e hala’o ho prezensa Sekretáriu Asuntu Sosiais Municipal, Sr. Natalino Martins Carvalho, ne’ebé reprezenta Prezidente Munisípiu Manatuto atu ensera ofisiálmente formasaun.

Iha nia intervensaun, Sekretáriu salienta katak tais hanesan patrimóniu nasional ne’ebé boot, maibe nia kor mak define tais ne’e nia orijem kada lisan no kultura iha Timor-Leste. Nia enkoraja ba grupu HAD MOR tenki organiza malu no sustenta grupo atu ba oin.

“Oportunidade iha nivel nasionál sei loke ba imi. Maibé presu ba produtu tais tenki estandarizadu atu evita tratamentu la justu ba hola-nain sira,” — hateten Sr. Carvalho.

Rohan husi seremonia ne’e grupo HAD MOR ho partisipante trenamentu sira hetan atribuisaun equipamentu ho sertifikadu formasaun nian.